Kaspars Dimiters - Dzīvie uz salas | Текст песни

• Тексты песен
• Kaspars Dimiters
• Dzīvie uz salas

pie kā man pieskarties mīļā
tava miesa atkal ir auksta
un tomēr mēs esam uz salas
mana seja un tava plauksta

sniegbalta akla jūra
kā siena guļ malu malās
vai visa mīlestība ir mirusi
vai tikai uz mūsu salas

noglāsta tavu pieri
sviedru zvaigznītes dažas
varbūt rīts mums jau pienāks debesīs
ak šīs vienīgās saldās bažas

tava nopūta aizlidos pirmā
manas šaubas sekos pa pēdām
ja mūsu mutes būtu ielas
tās dzertu lietu aiz bēdām

logā kāds baznīcas tornis
ar mirušu gaili uz iesma
gribu tev dziedāt par mīlestību
bet sanāk vien gājputna dziesma

vienmēr jau ir siltākas zemes
par to no kuras mēs bēgam
īstenībā mēs esam jau nosaluši
bet izliekamies ka vēl degam

no rīta kad mazgāsi zobus
un nepazīsi savu seju
esi mierīga kā parasti
jo atkal es neaizeju

tie miljardi kuri rīt šķirsies
lai sev ko labāku rastu
tie nezin ka drošāk ir uz salas
un noslīks ceļā uz krastu

es rokas paceļu tā
kā divas atvadu kallas
lai esam atdzisušie
tomēr vēl dzīvie uz salas

Kaspars Dimiters еще тексты