ir pazaudēts viss – arī bailes
vien spēle ir maize un veldze
tas sākās tieši tai dienā
kad pilsētā nomira smeldze
vēl sēžam bet gaismas vairs nav
ir beigusies elektrība
plīv kārtis kā fosforizētas
un acīs gail azarta ziba
pat ūdens ir beidzies un gaiss
vien tumsa un bezsamaņa
bet pīķis joprojām ir trumpā
un dzīslās verd rāvaina maņa
dzērāji kanāla malā
neredz viens otru bet smejas
skumjas un saraudātas
ir tikai eņģeļu sejas
ziemas nav vasaras arī
nav rudens nav pavasara
no klusēšanas mirušu putnu
ar diegu sien eņģels pie zara
tad pārmet krustu un lido
vienalga – uz augšu vai leju
Dievs ir visur – viņš zina
un asarās paslēpj seju
bet mums vairs nav laika nav gaismas
nav gaisa nav citādas veldzes
vien pīķis kas atkal ir trumpā
un pīšļi no zudušās smeldzes
laiks apstājies vējš arī asins
vien inerce neapstājas
ķermeņi dodas uz darbu
ķermeņi atgriežas mājās
Kaspars Dimiters еще тексты
Оценка текста
Статистика страницы на pesni.guru ▼
Просмотров сегодня: 2