viss sākās tieši no plīsušas sirds no neapturami asiņojošām vātīm… trauku mazgātājas pēdējais sapnis bija lidot virs mirdzošām trolejbusa drātīm
laiks stāv un redz kā virinās viņas logs putni debesu driskas iemet netīrās rūtīs… trauku mazgātājas pēdējais sapnis bija pārvērsties eņģelī ar Merlinas Monro krūtīm
ielas putodamas pāri malām pludo gājēju straumē vairs neredz cilvēkus pašus trauku mazgātājas pēdējais sapnis bija lai viņas bērēs viesi mirtu pārēdušies lašus
avīzēs ietītām galvām tauta stāv rindā pēc nāves mersedesa zārkā vizinās brīvības feja trauku mazgātājas pēdējais sapnis bija lai vismaz pēc nāves tai būtu sava seja
uz Frankfurti drīz būs aizlidojuši visi Rīgai paliks tikai žurkas čurkas un bāreņu bari… trauku mazgātājas pēdējais sapnis bija negribēt neredzēt vēl vienu pavasari
nodziest trejas zvaigznes Mildas zaļajās rokās pieminekļa mēle ievelkas atpakaļ čūskā… trauku mazgātājas pēdējais sapnis bija ienirt kā O. Vācietim nāves atbrīvojošā tūskā
pēdējie pakauši snauž uz saviem pēdējiem pleciem saules vairs nav tik maigi černobiļas līņā… trauku mazgātājas pēdējais sapnis bija beigties pirms brīvība beidzas demokrātiskā cīņā
visbriesmīgāk dzīvot ja valda stulbeņi visi tad kā nekad gribas nāvi vai kārtīgu caru… trauku mazgātājas pēdējais sapnis bija nepiedzīvot tālāk šo pēc brīvības pasaules karu