viņš teica: pēdējais sprādziens jau ir bijis un apklusa galvu noliecot klusi viņš zināja – mēs nekad vairs nesanāksim kopā jo izklīstam katrs uz savu pusi
viņš teica: te vēl gadsimtu būs kā muzejs un uzkodu norijis nopūtās smagi viņš zināja – cilvēki drīz nepazīs viens otru un izdzīvojušajiem būs lauvas nagi
viņš teica: arī tos dažus samaitās gudrie un avīzi atdeva izlasīt vējam viņš zināja – savējiem atlikusi tikai šodiena jo rītdiena jau pieder pavedējam
viņš teica: resursu pietiks tiks nepietiks laimes un zīdainim pasvieda saplosīt pasi viņš zināja – pilsonība ir fetišs un tas bērns būs narkomāns ar visu klasi
viņš teica: tev mana mīļotā nu labāk viss redzams uz tavu nemirstību kā vienmēr es dzeru viņš zināja – dzīvie paši sev ir pieminekļi un iebrauca kapos ar buldozeru
viņš teica: aizvien līdzīgāk te vīteros putni un degvielu iegūs uz planētas citas viņš zināja – nafta un patiesība drīz beigsies sirds jau no bailēm un inerces sitas
viņš teica: tu smietos par mani ja būtu dzīva un mīļotās eņģelim uzsmaidīja viņš zināja – policists kas tikko iešāva viņam nekas vairāk – tikai cilvēks bija
viņš teica: redzi policist es tagad mirstu… un pievēris plakstus gaismai ļāvās: tu nebiji nekas – nu mirkli biji kā Dievs mana dzīvība bija rokās tavās
viņš apklusa – policists vēl taustīja pulsu neko nesapratis no veča runas glupās bet buldozers vientuļi devās tālāk pārvērst visu bijušo drupās