Tur aiz durvīm kāds jau kādu brīdi stāv Bet, kad eju vaļā vērt, tur vairs neviena nav Tikai pēdu nospiedums guļ uz lieveņa kā zīmes baltā sniegā
Vai tas bija vējš no ziemeļiem, kas skrien Varbūt draiskulīgais sals, kas klauvē tāpat vien Bet ir brīnums noticis, kāds pie durvīm zvaigzni atstājis
Es skatos kā tā mirdz, arvien ātrāk sitas sirds Ātrāk, ātrāk, arvien ātrāk.
Un pa balto sniegu prom aizskrien kamanas Projām dzenot miegu, dzeļ vaigos vējiņš ass Skaņās brīnumainās mirgo viss un mainās Bet pie kājām zvaigzne krāsā sudrabainā mirdz.
ūū... un es saku: Paldies, mīļie pa pa paraparapa... Paldies, mīļie
Zvaigznes nevar ņemt un ielikt kabatā Var vien maigi pieskarties, lai nenobītos tā Tas jau arī ir tik daudz, savas cerības tik piepildītas redzēt
Kam, lai pateicos, kam pasacīt paldies Teikšu garāmgājējam, kurš pirmais garām ies Jo ir brīnums noticis, kāds pie durvīm zvaigzni atstājis.
Es skatos kā tā mirdz, arvien ātrāk sitas sirds Ātrāk, ātrāk, arvien ātrāk.
Un pa balto sniegu prom aizskrien kamanas Projām dzenot miegu, dzeļ vaigos vējiņš ass Skaņās brīnumainās mirgo viss un mainās Bet pie kājām zvaigzne krāsā sudrabainā mirdz.
ūū... un es saku: Paldies, mīļie pa pa paraparapa... Paldies, mīļie