Tik ciets kā rieksta čaula, tik spīdīgs kā.. Uz ceļa nokrīt ābols un uzvedās kā klauns. Nevienam negriež ceļu, neviena nebaidās, Tik pagriezienā tumšā tas iekrīt lamatās.
Ak vai, ak vai, ak vai, ko darīt, kā nu būt Ir katram vienu reizi tas kritiens jāizjūt. Ak vai, ak vai, ak vai nu jāmāk dubļos brist, Kas augstā zarā bijis, tam nākas zemu krist.
Un tā viņš nabags mokās un savas bēdas sūdz, Un skatoties uz augšu, mums piedošanu lūdz. Raud ābols gauži,gauži un nevar, nevar stāt, Jo likteni nav spējis neviens 'vēl pierunāt.
Ak vai, ak vai, ak vai, ko darīt, kā nu būt Ir katram vienu reizi tas kritiens jāizjūt. Ak vai, ak vai, ak vai nu jāmāk dubļos brist, Kas augstā zarā bijis, tam nākas zemu krist.