Zālē ugunis deg, klusa mūzika skan Kā ar taureņa spārnu tu pieskāries man Un es ieritēju tavās rokās kā izkusis sniegs Kā no pasakas tu esi atlidojis Apkārt brīnuma gaidās virpuļo viss Te tas ir, manas ilgas pēc tevis un nevaldāms prieks
Mēs ar tevi dejosim – caur desmit vasarām Mēs ar tevi dejosim – caur prieka asarām Mēs ar tevi dejosim līdz visi pulksteņi reiz apstāsies Mēs ar tevi dejosim – kā lapas rudenī Mēs ar tevi dejosim – kā viļņi ūdenī Mēs ar tevi dejosim līdz mūsu mīlestība nepāries
Viena vienīga mūzika apkārt un viss Kamēr sirds mana jutīs, tā neapklusīs Divi vien šajā zālē, šo deju par likteni sauc Kā no pasakas senas, ir šī aina ko redz Zāles lukturī jau kāds uguni dedz Bet mēs dejosim vēl, jo mums abiem tas nozīmē daudz