Tumsa tev atspulgu ņem, Ēnas kūst lietū un liecas. Cilvēku attēli klīst... maldās... troksnī. Negribot neaizmigt vairs, Klājas balts bezmiegs pār mums. Neprai izlikties vairs. Tu arī... nobijies.
Mākslīgās debesīs satiekas miljardi, Izrāde beidzas un gaismas ir nodzēstas, Svešādā dzīve ir viss, ko tu vēlējies, Pasaki man tikai to, tikai vēlvien reiz.. (2x) Un tikai tad tu pamosties...
Lietus nekad nepāriet... Tā tikai šķiet, tā tik liekas. Vientuļi cilvēki klīst, maldās troksnī... Neprasi izlikties vairs, Klājas balts bezmiegs pār mums. Negribu izlikties vairs.. Uz mani... paskaties!!