Pieskaries lēnām viss tik brīvs Nav jau kur steigties, iemīlies Tikai uz soliņiem, uz parka celiņiem tā līst Apkārt tik līst un līst, bet es Jūtos, ka nav vairs pasaules Tu vari nerunāt, tu vari nejautāt lai tik līst Un mazliet sals - bet tu esi te
Ja nu tu sev Paņemsi sev Visu kas vēl nepieder tev Un kaut kas tad kļūst tik dīvaini tuvs Un ko man darīt ar to, ar mums.
Bērni ar sārtiem baloniem Iznieko gaisu galoniem Bet man vairs elpas nav Nu, lūdzu, aizdodiet mazliet Un mazliet slāps, bet tu esi te.
Vāveres purns Aiz žoga tik skumjš Un klusi vēro mūs.
****************************************************** Узнайте больше о Мартиньше Фрейманисе и группе "Tumsa" - вступайте в фан-клуб: