Tev nepielūdzams liktens
bargu roku bruģi liek
Caur kroplām māņu gunīm
Vijās apmulsuma ceļš
Kā drūmā krēslas stundā
Tu - nomaldījies stāvs
Un vētra tevi plosa
Jo tai ir sirds, bet vārdu nav
Vai jūti, kā rit dzīslās
Straume spēja, nevaldāma
Vai jūti, kā plūst elpa
Krūtīs dziļi, mūžam karsta
Tu beidzot dzirdi, kā tā čukst
Tā zin, kā just caur asinīm
Kad saprāts šaubas piemānīs
Tā neļaus kļūdīties
Ir zīmes cirstas tavā
Dzīves stumbrā zaļā
Ir visu mūžu jāprot
Tās skaidri saredzēt
Ir zīmes cirstas tavā
Miesā, asinīs un garā
Ir jāļauj saredzēt
Kā prot brūces sarecēt
Ir zīmes lietas tavā
Miesā, asinīs un garā
Ir visu mūžu jāprot
Tās akli negodāt
Kurš ir kurš? Tev abi doti
Bailes šaubās, prieks nav baudā
Sajust būs kā laime sāpēs
Tikai abi spēs viens otru valdīt
Gan laime, gan sāpes raudās
Ļauj, lai doma aizplūst balsī
Vai aizmirsi, kā māk
Tā pati elpot sākt?
Un vienā nemanāmā brīdī
Tai doma pakļausies
Aizies pazust nolemtības ceļa gaitās
Asins plīvura aizmiglots prāts
Malduguns еще тексты
Оценка текста
Статистика страницы на pesni.guru ▼
Просмотров сегодня: 1