Gadsimtiem slēptas zinības krātas Sauc dienas pastarās Kaut nāve mūs šķirtu Es zinu, jauns laikmets nāk
Es redzēju kā muļķi gudras maskas kaļ Caur kurām aizmirst sevi var Caur kurām meli labi skan Bet es zinu vārdus, ko jums nesaprast Ar ko atslēgt vārtus, ko jūs neredzat Līdz bailes muļķi atlaidīs No viltus maskas izbaidīs Tas beidzot sevi ieraudzīs Un ceļu sirdī atradīs
Nāk jauns laikmets, nāk!
Zem asfalta debesīm Sasalusi rasa kūst Nokaitis, kā lūzis sārtā Derdz neizdzīvots mūžs
Slēp no manis zinību un sauc to liegtu Raus sev mantību lieku un augstu kalnā stiep Cel cietoksni biezu un laivu kaulā greb Velc tās mastā savu miesu Jo aprīs tevi asins jūra paša lietā
Sen, sen to zinām, bet neredzam Sen kā aklo valstība pūst Sen, sen tas dziļi kvēlo Būs aklam redzēt sākt!
Sen, sen tie saka zinām rītu Sen kā aklo valstība grūst Sen, sen tie aimirsa vakaru Būs aklam redzēt sākt
Nāk jauns laikmets, nāk!
Zem asfalta debesīm Sasalusi rasa kūst Nokaitis, kā lūzis sārtā Derdz neizdzīvots mūžs