Stīgho baltas ķēma rokas Ap kaklu vijas smelties mokas Krūtīs stingas bailes žņaudz Tam acīs lūkot nav tev ļauts Tumsā jaušams neķītrs smīns Viscauri strāvo parazīts
Prāta gaisma dziest, ļaunais auglis briest Vienu tikai dzird, kā pulsē tumsas sirds Izvirtības vēmekļos kroplis klepo Novārgušu miesu izsmieklā dejo
Prāta gaisma dziest, ļaunais auglis briest Vienu tikai dzird, kā pulsē tumsas sirds Tirpu pilnus tumsas vālus veldams Tas dzīvo, ļaunumu un melus vemdams
Pakļāvīgas nolemtības šausmu vaidā Nesātībā mielojas nelietības gars Cik ilgi barosi to vājumā Ir tavā gribā spēks tam pretī stāt
Tev pašam zināt būs, kas īsts, kas nav Ja acis tas tev nerādīs, tam varas nav Tas savu vaigu novērsīs un bēgs Jo pats būs sevis izbiedēts