Kur zeme bezdibenī drūp Es veros visapkārt Tukšuma skavās Kā rītdienas solī Nezināmā Es sekoju vēl nemītām pēdām Kas, acīm neredzot Ik brīdi katrai gaitai Zem kājām līdzi min
Es saucu pēc atbalss Tā pretim šalc Meklēju skata Tas manī veras Kluss un auksts Es saucu pēc vārda Tas pretim sauc Ir solis jāsper
Redzēt nekur Es varu visu Gribas spēks Ir mirklis upurēts Ir mirklis visam Lai gūtu visu Viens starp diviem Es esmu tagad Viens aiz diviem Es esmu rīt
Vien radītājam ļauts nekurienē lūkoties Jo tam ir brīva griba savu vēlmi piepildīt
Es skatos tukšumā Kā nepiesātināmā pilnībā Kāds vien vēlos būt Es esmu tagad Ārpus laika Man ir tas viss Ko es eju sastapt
Soli pēc soļa es remdēju bailēs Kā slāpes pēc nezināmā Un maldos tā varā Atklājot visu, kas noklusēts Pats savām acīm Kur atmiņas dzimst Es redzu atmiņas dziestam Soli pēc soļa es remdēju bailēs Kā slāpes pēc...
Vārds izskan nepateikts Kā debess skaidra Virs mākoņu jumta Akli uzplaiksnī Apvārsnī rītdiena Aiz laika slēdzenes Kur vienmēr kaltai atslēgai būt