Esmu nācis šai saulē kā liesmas gals Redzējis vismelnākā naktī Šķēlis to pušu, cauri bailēm Uz lauztiem šķēpiem mana zeme mirdz Kā tāla jausma tumšā sapnī
Parādi man savu sirdi Parādi man, ka tā ir Uzliesmo man savu sirdi Parādi man, tev tā ir!
Lai mēs zinātu, kas ir īsts Ikvienam ir sirds, kas viļņo mūžību Tā patiesību sniedz Ilūzija! Viss! Tikai tu pats! ..un runās balsis prātu Zinības nesīs klāt Ar mūžam senu vēsti:
Esi kā viss Esi nekas Esi tik drosmīgs, esi kā viens
Turi liesmu ciešāk klāt un karstāk dedz Turi liesmu ciešāk klāt, lai skaidrāk redz Tev nav jāglābj pasaule Tev pasaule spogulis
Ap kailu dvēseli jāaudzē gars Ap roku stingri saknes dzīslo tam
Mana horizonta malā mainās mūžība pret dzīlēm skavās Laiks, kas apstājies visskaistākajā brīdī, mani gaida galā Noreibis esības atklāsmē dejo mans prāts Man nav robežu, tas viss ir tikai māns
Nāku pie jums kā dievs pie dieviem Esam mēs viens! Esi kā viss, esi nekas Esi tik drosmīgs, esi kā viens