Skatoties, kā zvaigznes krīt, laimei acīs ieskatīšos Nojaušot, ka varbūt rīt, atnāks tā, ja pacentīšos Sagaidot, kad lietus līst, ieraudzīšu tavu seju Varbūt ceļš ies debesīs, un man sanāks noķert vēju
Pelēcīgās ikdienas patiesību nepamanu Kamēr dienās saulainās, savas domas citur ganu Tomēr nezin to neviens, kur tai laimei īsti mājas Daudzi kaluši paties`, reti kurais aizdomājas
Pasaulē tu, pasaulē es Pasaulē ir nolemts viss Pasaulē tu, pasaulē es Palikušas debesis
Vērojot, kā dzīve rit, lapas man visapkārt gaisā Saprotot, ka var tūlīt, visu apgriezt kājām gaisā Vērojot, kā dzīve rit, es tev acīs ieskatīšos Nojaušot, ka varbūt rīt, laime nāks, ja pacentīšos
Ceļojot tik tālu projām, ceļojot tev blakus, klāt Ceļojot uz zemes beigām, vienmēr esi blakus man Vien atļauj man ceļot