sniegotā nojumē guļ lāču bērns miegs tik liegs un cēls viņam mazāk sirdi kvēls tālu sapniī klusa šupeļdziesma skan tālu sapnī tā māte ieliek roku bērna kažokā siltu miegu tu reiz naktī piecelies lacēns gaidija kā tā atnesis dāvānu no siltām, siltām debesīm lūdzu tevi kaut kur tālā pasākā atnes brīnumu, kas spīd iededz manā sniegotajā nojumē mazu liesmu rīts tālu sapnī klusa šupuļdziesma skan tālu sapnī tā māte ieliek roku bērna kažokā siltu miegu tu