Jājājā Jā Man tagad nav laika Labvakar, vai varu palūgt interviju dzejā? Es redzu acu tukšumu nomāktā sejā Es arī redzu atspulgu spogulī tur lejā Tas viss ko vēlies zināt, jo laika mums nav daudz Šķiet kompleksu tev gana, par tiem tev kauns Vai laiks tevi biedē, vai tas tevi grauž? Tev skauž Bet pa reizītei tas dziedē Dialogs trijatā Tu un es un mans es Vai saruna šī pašreiz nekļūst pārāk atklāta? Nebaidies, mīļā, mans draugs nav mans saprāts Alkohols ir asprātis Runā manā mēlē Runā tāds kā kastrāts Runā tāds kā dzēlējs Tava valoda melna kā aronijas Tavas frāzes ir pilnas ar ironiju Tava valoda melna kā aronijas Te nav melodijas, te nav melodijas Savas saknes ņem iestādi zemē Lai tavus sapņus nevarētu kremēt Zini, saprast nav tas pats, kas labi redzēt Es sāku degradēties, es sāku drebēt Dialogs trijatā Tu un es