Viņa manās rokās plaukst, Viņa pieskārienus alkst, Tici vai nē - mums citiem nav ko skaust... (2x)
Starp viņu un mani nav jūtas, Viņa kā Bonijs un es kā Klaids, mēs kā varoņi no filmas, Kopā līdz galam, mēs visu brālīgi dalām. Mūsu sirdīs ir miers tā kā Dalailamam.
Viņa piedzīvojumus alkst un tici vai nē, bet mums citiem nav ko skaust.
Katra diena kā pirmā, skatoties acīs vārdos es pinos Viņa ir nevainojama, no sevis neko netēlo Mēs kā plusi un kā mīnusi, kā pretpolu pinums Viņa man kā astotais pasaules brīnums....
Tu kā diena es kā nakts, Reizēm tālu, reizēm blakus - Dēļ Tevis nedaudz traks...
Viņa manās rokās plaukst, Viņa pieskārienus alkst, Tici vai nē - mums citiem nav ko skaust... (2x)
Tēmas un variācijas nepalīdz, Atliek padoties... Un kļūsti brīvs... Un, ja kāds saka "viņam ir recepte" - netici, Jo to ar savām acīm vajag redzēt...
Tikai gaidīt vēstuli Tavā e-pastā - Un vairs dilemmas un īstenības nepastāv, Laiks kā fons - ceļam, Virzieni ir pretēji, bet spēku tajos smeļam...
Varonis vai pūlis - kļūst nesvarīgi, Nesvarīgi kā meli vai patiesība... Tikai viena, nejauša ziņa - Un Tev top skaidrs Tavs ceļš ar Viņu...
Tu kā diena es kā nakts, Reizēm tālu, reizēm blakus - Dēļ Tevis nedaudz traks...
Viņa manās rokās plaukst, Viņa pieskārienus alkst, Tici vai nē - mums citiem nav ko skaust... (2x)