Un atkal zilā vakarā Dzied birzī lakstīgala. Viss nāk un aiziet tālumā Un sākas viss no gala Jau atkal mizā rievainā Kāds sirdi griež un bultu, Zem bērza zara līganā Klāj sūnās kāzu gultu.
Viss nāk un aiziet tālumā, Viss nāk un aiziet tālumā. Viss nāk un aiziet tālumā. Un sākas viss no gala.
Bet cauri zaļiem biezokņiem Skan soļu klusie švīksti, Un atkal kādam šūpulim Kāds meklē bērza līksti. Bet tad kad sārtas lapas slīd, Lai nebūtībā zustu, Visbeidzot sirmi vīri nāk Cirst baltu bērza krustu.
Man pāri prieks un bēdas slīd Kā raiba rudens lapa, Kas atnāk ļaudis pavadīt No šūpuļa līdz kapam. Un tāpēc bērzā līkajā Tik daudz ir dziļu rētu: Lai savu dzimto pauguru Līdz saknēm iemīlētu.