Es naktīs vēroju Rīgu no augšas Bezdelīgām aizlidojot pilsēta izmainījās Aiz padebešiem tur, ir apsolītā zeme Rītā ap sešiem noteikti vairāk neliksies man tā Pudele alus blakām cigarešu paciņa Es atbalstos pret margām šaurām actiņām Blāvas laternu gaismas ja skatu veru taisni lejā Piedod noskaņa, kas mēnešiem man trūka Vēl relatīvi nesen es lūkoju patvērumu jūs kopā esat stipri, tie bija loģiski apsvērumi Prieka pēc domu pavadas atraisītas tiek Te uz jumta vieglāk elpot šonakt es ar mūzu roku rokā paceļamies ja tā apciemo kā no apkārtējā atvienot ja mēs abi kopā Brāl, visu laiku pulkstenis iet Pieradu domas apkopot es šādi vienuviet
Piedz. Brāl, brāl, paveries tu debesīs Es gribu augšā tur,jo zem kājām zeme trīc Saturs neierast, neierastas tēmas mums Šo bītu noteikti taisīja uz mēness
Daudzstāvu ēka, es iekārtojos ērti Uz jumta sēdus veros pār pilsētu lēni viļņojoši Vējam pūšot domās iegrimstot pēc iedvesmas Tveros zilos palagos tāda(?) zvaigznēm sēta nakts Uz šīs takts tik daudz tēmas atver acis Plūstošas mazas ielas kā skudru takas skrien kur nu kurais katrs tiem nav miera tā aizrit viņu dienas aklums tos apsēdis tie neredz tāles tos iekļauj sienas tur nevar apjēgt šo plašumu, kas tālēs sniedzas to nevar pateikt, tas jāredz tu skaties no augšas kā ietves ietin sniegs kā laikā apstājies šai mūzai atdodies ar prātu dvēseli un miesu tā ir tiesa, lai kur jūs ietu uz mēness apsēdies un pavēro, kas notiek no mēness lietas citādas liekas viss citāds šķiet šajā vietā..
Piedz.
Mēness, harmonija, pieklususi daba es vēroju Rīgu te no palielāka nama Un manas bažas un rūpes ko izjutu Te vienā brīdī bija un izzuda manas maņas saklausīja tikai kņadu mašīnu troksnim ko pārraidīja nami ieklausies dzirdami pilsētas torņi, taures un troļļuks nāk ar joni un laiks aizrit no nakts uz rītu tik vien bij kad pārdomās klīdu bet man tas viss bija kā iemesls atnākt šeit pakaļ pēc iedvesmas jo reizēm ir tik grūta tā putra tai paiet laiks un ne vien viena sutka tāpēc koncentrējies, ir jādomā izvēlies vietu un esi tur kur jānonāk