Ja, ja.... ou [Nātre] Rajona kājāmgājējam vēlās naktīs, Kuņilas, kas ķemmē savu teritoriju aktīvi Lovī ļevakus bieži garlaicības dēļ Vardarbība, nevajadzīgā, reprezentē hūdu, redz Bāri, kas darbadienās pilni regulāri Pāri par pusčetriem alķīts vienmēr līst Gaisma dzīvokļu logos, kas pazudīs Laternas, kas knapi spīd, tam garām slīdot Tukšās pieturas, tikpat tukši pagalmi Noplukušie nami, to apzimētās sienas Ikviens, kas izaug te, sapņo izrauties Tie bez iespējas ar senču naļiku pacelties Ejot laikam, arvien vairāk pie dirsas ir Un Tu samierinies ja Tev neizdevās tad Tie kas devās citur, tagad glābti jūtas Tu, kamer gulēji, es ārā naktīs pierakstīju Es sajūtos tāpat, kad manis gleznoti skati parvērtās par audio vēstījumu jums,jums, jums,jums,tikai jums.
Ei, kas ta te trūkst? Trūkst vienaldzīgas sejas, Kas ta te trūkst? Trūkst bērni, kas smejas, Kas ta te trūkst? Trūkst sastrēgumu bezizejas, Pilsētā naktīs ir savs ritms un dejas, [2x]
[Ozols] Es uzelpoju mierīgāk Viss ir beidzies, Es neesmu atņirdzis zobus, Man nav kur steigties, Trilleris ar Arnoldu, tikai un vienigi DVD pleijerī, Kur vinš atkal savus pienakumus pilda aukstasinīgi,
A pilsētā viss ir rāms, bet varbūt tas ir acu apmāns,jo nevar pamanit tos,kam ir savs plāns Atliek tikai cerēt Nu ne, ne jau ar mani un pusmiegā turpināt vārtiīties gultā, netraucēdami Jo kamer trafarēti auto pilsētā patrulē Kamēr valsts vēl tiem naudu benzīnam dotē Tomēr pastāv iespēja, ka viss labi beigsies, Kaut gan nekad nesaki nekad, Kur Tu tā steidzies? Iespējas ir daudz un varianti arī Vienmēr atradisies, kāds, kam nav ko darīt, Viens alkohola reibumā, otrs arī plus nervi vāji Lūdzu žanra klasika, ko nekad nekas neaizstāj
Kas ta te trūkst? Trūkst vienaldzīgas sejas, Kas ta te trūkst? Trūkst bērni, kas smejas, Kas ta te trūkst? Trūkst sastrēgumu bezizejas, Pilsētā naktīs ir savs ritms un dejas, [2x]
[Nātre] Es klejoju, divos naktī pa Mārupi vasarā, Tāpat ka Maskava, Rīga netic asarām Es bieži nevaru aizmigt un šonakt ir tapat Lidz kliņķim ir zilie riņķi, zem manām acīm, Šitā menešiem dzīvoju, Domas neliek mieru, Man nav nekā, iznemot laiku, dārgais pionieri Nezinu, kas būs tālāk un kad tas vienreiz beigsies, Kad es naktīs normāli varešu aiziet gulet
[Ozols] A mans zamuts turpinās gan nakti, gan dienu Es gribu tikt ārā no masīva Uz klusu ielu, bet izskatās ka man ir savs krusts un man tas jānes, Ka augstasinīgam misionāram, ko svētījis pats pāvests, Man nav citu variantu, Man stragls pievelk, tāpat kā pilsēta naktīs savos labirintos ievelk Man nav standartu un man nav analoga, Es nerakstu tekstus no gramatām, izmantojot monologus
Kas ta te trūkst? Trūkst vienaldzīgas sejas, Kas ta te trūkst? Trūkst bērni, kas smejas, Kas ta te trūkst? Trūkst sastrēgumu bezizejas, Pilsētā naktīs ir savs ritms un dejas, [2x]