Pērkons - Vidus Laiks | Текст песни

• Тексты песен
• Pērkons
• Vidus Laiks

Brēc dvēsele pēc ziepēm, grīda smird un slīd,
niez kāja zābakā un putu prasa, Jān, ei Jān.
Ar alus grēmām drēbes, ziepju vajag man, ir mute melna, melna,
ar akmeni velns kasās, lācis berž gar paksi muguru.
Jāj ķēniņdēls un sola par vienu unci ziepju pusi valsts.

Es kunga bruņas cērtu, cērtu kalpa kreklus,
utis mani ēd un akmens neputo, ei, Jān.
Stāv baltos kalnos Rīga, mušas san un sīva tērce tek
Daugavā, un mokās nosprāgst zivs, ei Jān.

Kāpj saule zilumā, jau vienpadsmit sit zvani Vāczemē,
ir vidū laiks un ziepes meklē bende, meklē bende.

Pie kāķa mani velk, bēg uts no bārdas, Jān.

Pērkons еще тексты