Viņi dejoja vienu vasaru, Viņi dejoja vienu vasaru, Viņi dejoja vienu vasaru, Un pēc tam, pēc tam, pēc tam. Tagad katrs savam liktenim, Tagad katrs savam liktenim, Tagad katrs savam liktenim Prasa, kam tad bija jābūt pēc tam.
Viņi dejoja vienu vasaru, Viņi dejoja vienu vasaru, Viņi dejoja vienu vasaru, Un vēl tagad tās spuldzes skrien. Koku galotnēs skaties vai debesīs, Koku galotnēs skaties vai debesīs, Koku galotnēs skaties vai debesīs Spuldzes skrien, zvaigznes skrien.
Dienas skrien un sastājas nedēļās, Top ik mēnesis rāmāks aizvien. Un tad pienāk tas laiks, kad vairs nedejo Un kad dienas kā sapītas brien.
Tā jau notiek, pāriet un norimst, Tā jau notiek, pāriet un norimst, Tā jau notiek, pāriet un norimst, Bet, kad esi palicis viens Piever acis, un atkal kā toreiz, Piever acis, un atkal kā toreiz, Piever acis, un atkal kā toreiz Spuldzes skrien, zvaigznes skrien, Spuldzes skrien.
Tā mēs katrs pa vienai vasarai, Tā mēs katrs pa vienai vasarai, Tā mēs katrs pa vienai vasarai, Un vēl tagad tās ķīvītes kliedz. Kliedz kā jautājums, pārmetums, prasījums, Kliedz kā jautājums, pārmetums, prasījums, Kliedz kā jautājums, pārmetums, prasījums, Kamēr mūžīgu miegu miedz.