Es atdotos gan viesuļvētrām trakām, Gan krustcelēm gan takām Pat vismazākajām. Un aizlaistos ar visiem vējiem Tālāk par vietu, ko var redzēt, Un ko nevar redzēt ar’
Kas pateiks, kā tas beigsies? Norims? Vai tālāk steigsies?
Es atdotos gan lidostām, gan kuģiem, Gan smagiem kravas auto, Arī BMW un tev. Mēs aizlaistos ar visiem vējiem Tālāk par vietu, ko var redzēt, Un ko nevar redzēt ar’
Kas pateiks, kā tas beigsies? Norims? Vai tālāk steigsies? Vienalga, kur tevi atkal aiznesīs, Veiksies, tev veiksies.
Viens var zvejot, vien var zīlēt, Kalnos kāpt vai sevi mīlēt. Kā lai zin, kas varētu būt piemērs pareizais. Viens var dejot, viens var dienēt, Es varētu iet līdz, bet negribas Pie – kāp – ties, Pie – kāp – ties, Pie – kāp – ties.
Un aizejot, es zinu atgriezīšos vienmēr, Bet kad, un cikos – Tas kā kauliņš nogulsies.
Kas pateiks, kā tas beigsies ? Norims? Vai tālāk steigsies? Vienalga, kur tevi atkal aiznesīs, Veiksies, tev veiksies.