Man nebija valās, man nebija Es pats sev pasaule šķitu Un pieskāros pasaulei Tikai tapat Starp citu Bet pasaule kļuva zvērīga Un kad ta man ieuriās kaklā Es sajutu Cik ta vērtiga Un cik mana acs ir akla Un tada milztga saule Kā citam nevienam kvēlo Tik tiem, kuri neskatās atpaktģ Un, kuri nenožēlo Kad mani gaķāmejoīas ķetnasmina Un kades, iz plezdams rokas, kritu Es saprotu Pasaule neatriebj Tikai par sevi tā atgādina Starp citu Te nu stāv vaļā pastiepta roka Ko tā neprot, ko prot? Tā prot latviski rakstīt Nēprot ucagot Te nu stāv vaļā pastiepta roka Tā kā salā trīc Tai viss ir iedots Nekas nav apsocīts