Prata Vetra - Neatgriešanās | Текст песни

• Тексты песен
• Prata Vetra
• Neatgriešanās

Garākā nakts, tumšākā diena un vēl rīts,
tik pelēks un garlaicīgs.
Augstākais kals, galotne mākoņos, kur tu
dzīvo un pārnakšņo.
Tagad mums jādala smiekli un asasras,
saule, mēness, ziemas un vasaras,
septiņas dienas, rīti un vakari -
vai tas nav par daudz?
Tagad mums jādala jumti un guļvietas,
laimes - lietas un nelietas.
Jādala viss, ko var dalīt un dot,
jo mēs neatgriezīsimies.
Man laiks celties, kāds var mani modināt,
prieku modinot smelties.
Man laiks doties, vai kāds grib man pievienoties?

Piebiedroties.

Mums
laiks šķirties. No mājām atvadīties.
Solīt atgriezties.
Lūk, ir tas kalns. Lūk stāvi tu,
kaut es tā stāvēt varētu.
Es skaitu līdz trīs - viens, divi, trīs,
tu esi brīva un es esmu brīvs,
un mums jādala smiekli un asasras,
saule, mēness, ziemas un vasaras,
septiņas dienas, rīti un vakari -
vai tas nav par daudz?
Tagad mums jādala jumti un guļvietas,
laimes - lietas un nelietas.
Jādala viss, ko var dalīt un dot,
jo mēs neatgriezīsimies.
Mums laiks doties, vai kāds vēl grib pievienoties?