Man nebija vaļas Man nebija Es pats sev pasaule šķitu Un pieskāros pasaulei tikai tāpat Starp citu Starp citu Starp citu
Bet pasaule kļuva zvērīga Un kad tā man iecirtās kaklā Es sajutu, cik tā vērtīga Un cik mana acs ir akla Cik akla Cik akla
Un tagad milzīga saule Kā citam nevienam kvēlo Tik tiem, kuri neskatās atpakaļ Un kuri nenožēlo
Kad mani garāmejošas Ķetnas mina Un kad es, izplezdams rokas, Kritu Es sapratu – pasaule neatriebj Tikai par sevi tā atgādina
(Starp citu) Un tagad milzīga saule (Starp citu) Kā citam nevienam kvēlo (Starp citu) Tik tiem, kuri neskatās atpakaļ (Starp citu) Un kuri nenožēlo
Un tagad milzīga saule Kā citam nevienam kvēlo Tik tiem, kuri neskatās atpakaļ Un kuri nenožēlo
Te nu stāv vaļā pastiepta roka Ko tā neprot, ko prot Prot latviski rakstīt, neprot ubagot Te nu stāv vaļā pastiepta roka Tā kā salā trīc Tai viss ir iedots, nekas nav apsolīts x2