Kad paliek auksti Es gribu ziemu apēst, Sniegu apēst Kā konfekti.
Ledus gabalu lauskas trauslas Slēpjas zem septītās ribas Un tad, kad paliek auksti Es ziemu, ziemu apēst gribu. Bet naktīs nevaru aizmigt Kad vētras ūdeņus plosa Tad es jūtos kā vientuļa sala Vai kā krūzīte bez osas.
Kad paliek auksti Es gribu ziemu apēst, Sniegu apēst Kā konfekti.
Kad paliek auksti Es gribu ziemu apēst, Sniegu apēst Kā konfekti.
Caur blāvu virtuves logu Rīta saule laužas iekšā Kā ostā atgriežas kuģi Tā es atgriežos tavā priekšā Un kā reiz rakstīja dzejnieks Tādas lielas laimes jau nava Ir tikai mazas laimītes Un tagad kopā mums ir katram sava
Kad paliek auksti Es gribu ziemu apēst, Sniegu apēst Kā konfekti.
Kad paliek auksti Es gribu ziemu apēst, Sniegu apēst Kā konfekti.
Man pieder debesu gabaliņš Tur starp Enguri un Roju Kuru ik vakaru rietos, Caur logu samīļoju Un reizēm slīkstu asarās Tās birst kā no sieta Es vienkārši raudu, Raudu no prieka.
Kad paliek auksti Es gribu ziemu apēst, Sniegu apēst Kā konfekti.
Kad paliek auksti Es gribu ziemu apēst, Sniegu apēst Kā konfekti.