pat tad ja mūs pēc tam kāds nolamās (jo mēs kā brieži vēl arvien...) vienalga bāžam galvu lamatās un norauties pa pieres vietu vēl un vēl un vēl (taisnā skaistā sitienā) ar kreiso āķi nestrīdies (pagriezies un)
un sit ar labo tā ka šķīst pret sienu viss kam jāsaplīst starp alus kausiem sasistiem un meitenēm kas iejauksies pats galvenais ir nepakrist un dzīvei logus neizsist mēs visi mazliet grēkojam no šā un tā pa mazumam tik stīvs tavs smīns (ak dievs)
mans kaimiņš atkal skaļi atskaņo (nu ja vien mocarts būtu dzīvs ja vien...) kurš šeit spēlē pirmās vijoles bet man ir bail ka es ar savu flautu aizrīšos (kā es par gaisu cīnīšos) ar tukšu gaisu necīnies (pagriezies un)