Es skaitu līdz trīs, Bet tieku līdz četri. Tā vienmēr paliek pāri vēl kāds bet.
Sniedzos pēc sirds – Attopos ellē, Kur visi mazliet tēlo, ka tiem žēl, Ka pēc dienas nāk diena, Kur sirds paliek viena.
Es brīnos un cīnos ar velniem Par to, kurš malku metīs, Kurš būs tas, kurš cepsies. Esmu tāds kā drosmīgs Visiem teikt, kā žogus nojaukt.
Pat nepasakot, kāpēc, Kāds durvis ver ciet. Rādiet, kur ir tas logs, caur kuru Varu tikt atpakaļ tajā Pasaulē, kur ļaudīm sevi jānosauc Par cilvēkiem, kas prātu – sirdi – jauc! Ir tā vērts!
Es turos kā vīrs Un esmu kā akmens. Tu sit, bet vienmēr garām. Ai, cik žēl! Kurmju ka biezs, Acis – uz sauli.
Un visi mazliet tēlo, ka tiem bail, Ka pēc dienas nāk diena, Kur sirds paliek viena.
Es brīnos un cīnos ar dieviem Par to, kurš zeltu kaisīs, Kurš būs tas, kurš lūgsies. Esmu tāds kā drosmīgs – Visiem teikt, kā žogus nojaukt.
Pat nepasakot, kāpēc, Kāds durvis ver ciet. Rādiet, kur ir tas logs, caur kuru Varu tikt atpakaļ tajā Pasaulē, kur ļaudīm sevi jānosauc Par cilvēkiem, kas prātu – sirdi – jauc! Ir tā vērts!
Узнайте больше о Мартиньше Фрейманисе и группе "Tumsa" - вступайте в фан-клуб: