Es nezinu, kā man būt.
Es nezinu, kā man būt.
Ak, pamosties rītā un doties, Dievs zina kur,
bet tavs maigums mani apbur un tur.
Tavs maigums mani apbur un tur.
Tavs maigums mani apbur un tur.
Kā viltīga čūska tinas ap kaklu un tur
Ceļš, kas jau atkal ved nekur
Ā-ā-ā-ā....
Apsoli,
apsoli man neko
Ā-ā-ā-ā....
apsoli,
apsoli...
Apsoli, apsoli vēlreiz neko.
Apsoli, apsoli vēlreiz neko.
Lai pliku un nabagu dzeguze aizkūko,
Ak,... un nevajag neko.
Tu mana aizliegtā, tu mana neatļautā,
Tu mana aizliegtā, tu mana neatļautā,
Mīlestība un sāpes vienuviet.
Sirds smagiem soļiem kavējas projām iet.
Ā-ā-ā-ā....
Apsoli,
apsoli man neko.
Ā-ā-ā-ā....
apsoli,
apsoli...
Es nezinu, kā man būt.
Es nezinu, kā man būt.
Ak, pamosties rītā un doties, Dievs zina kur,
bet tavs maigums mani apbur un tur.
Ā-ā-ā-ā....
Ā-ā-ā-ā....
Raimonda Vazdika еще тексты
Оценка текста
Статистика страницы на pesni.guru ▼
Просмотров сегодня: 2