Es es es es tevi atceros, ši dziesma ir par tevi, ja tu klausies tad tu zini ši dziesma ir par tevi, tā ir par tevi. Tavās acīs bija viss ko es skaistumam piedēvēj tavā sirdī bija manas mājas, kas man reiz piederēja, necerēj, ka viss reiz tā beigsies, neredzēj es iemesls steigties.
Zinu veco stāstu, ka nevar visiem veikties, bet vēlējos nepārtraukti tavās acīs vērties, kur dziļākajos ūdeņos varēs slēpties, kā diviem augiem kopā savīties slēpties no taviem pieskārieniem man ir palikušas rētas, katrdien to sajūt kā aizmirst spētu. mēģināt nepārtraukt jaunas domas sētu, tuvināties citiem ar neaptveram spēku, bet tavas smaržas nepazūd no maniem palagiem maniem apģērb gabaliem no it visa kam pieskāries, sajūtot to acumirklī tu jau parādies, naktīs dienās, vakaros pēcpusdienās, uz ielas, klubos, mājās , četrās sienās , nepatīk palikt vienam.
Ņem manu roku, nebaidies, kopā skrienam, vērojot debesīs mūzas ko rīt dziedam
Tavas lūpas spēj dziedēt pat viss smagākās slimības vis vieda atkarības un tās kas ir lipīgas cik lipīga ir tava klātbūtne un tu pati dienā kad zaudēju tevi man aizmiglojās skati.
Es tevi atceros (yes I am) Es tevi atceros
Šī dziesma ir par tevi, ja tu klausies tad zini ši dziesma ir par tevi.
Es tevi atceros (yes I am) jo aizmirst nav iespējams, tas nav iespējams.
Es vēlos būt tavs gaiss, gaiss ko tu elpo, es vēlos būt tava izelpa izelpoto elso, es vēlos būt tava lūpu krāsa uzburt nepirkt, es vēlos būt tavs gredzens, gredzens uz pirksta es vēlos būt tavs apģērbs, kas p iesedz skaistumu, es vēlos būt tavs mēne ss, kas izraisa paisumu, es vēlos būt ta vs ūdens ar ko veldzēt slāpes, es vēlos būt tavas zāles, kas aizdzen prom sāpes.
Es neesmu tā radīts kas var aizmirs t ko vēlies, jo pie tevis jūtos kā fenik ss, no pelniem cēlies, kad pietrūkst spē ka no tevīm bij to smēlies, lai tā nebūt u pati pēdējā deja, bet vēl viena, ja ti k ar tevi varēt viss vakar dejot, laist domas brīvi lai tās skrien klejot, pārtr ūk, jo tu mani noskūpstīji smejot, bet a tceros, ka nenobira asaras prom ejot.
Kas zaudēts tu saprot tikai tad kad tas ir zaudēts, vēlētos to atgriezt kā atsal dēt kas saldēts.
Mēs ar tevi divatā kā kuģis ar buru, kā gūlta ar palagiem, kā druvis ar rokturi, tātad nedalāmi, es v ēlos tevi blakus tā nemanāmi, bet tomēr piepildīt sapņus.
Es tevi atceros, es tevi atceros.
Šī dziesma ir par tevi , es nenosaukšu vārdus, neteikšu nevienu vārdu, jo tu pati zini, ka ši dziesma i r par tevi, tu to zini.