Apli aiz apļa iegriežas vējš, Nesdams visādas lietas. Arī dažs nelga tam mugurā sēž, Noliekot visus pie vietas. No nulles līdz simtam kāpj likteņa stabs, Skumjas un priecīgas ainas. Kārtīgi nenostiprināts traps - Rokenrols un Latvju dainas.
Lūkojies man acīs Un pasaki kā ir - Vai to, kas ir aiz manis, Tu vari saskatīt?
Eleganti aplaudē kāds, Aizmieg laumas un fejas. Puika pārlieku neaudzināts Pārlamā kungu rejas. Kalnā no stikla zirdziņš jāj, Stiepjot saimnieku savu, Bet viņa neko vairs neaizklāj Un armija aizsargā dabu.
Lūkojies man acīs Un pasaki kā ir - Vai to, kas ir aiz manis, Tu vari saskatīt?
Lūkojies man acīs Un pasaki kā ir - Vai to, kas ir aiz manis, Tu vari saskatīt?
Lūkojies man acīs Un pasaki kā ir - Vai to, kas ir aiz manis, Tu vari saskatīt?