Es mīlu tevi, tikai pāris vārdi, bet tomēr, Viss stāv aiz tiem, tur negaiss, tur saule, par to ir šie stāsti, Man ir vairāk kā labi, ja tiek tavi glāsti, Jo bez tiem, zini, -sirds vairs tā nepukstēs, Tas ir kas vairāk, tāpēc, tas nav tikai darīt.. Tas ir kas vairāk, tāpēc, tas ir vairāk kā svarīg.. Tikai vēlos nomest nastu no sirds un pateikt, To, kam sirds nespēj atteikt, Klausies, iztiksim bez tukšiem vārdiem tiem, Bet gan sarunāsim tagad un šodien, jo zini, Visi mīl tavas acis, tikai tad kad tās mirdz, Es ieskatos tajās, pat ja no tām asaras birst, Un viss tik pelēks tik tumšs, - tik nomākts un skumjš, Bez vārdiem kaut kas pateikts, kaut kas pabeigts, kādam atteikts, Tikai mēs divi, un lai tas izdotos, Es padodos tev, lai rokās sadotos vēl, es mīlu tevi.
Blakus atrasties, Un tev pakļauties, Ja reiz dzīvs, Varbūt par daudz atļauties, Blakus atrasties, No visa atrauties, Ja reiz dzīvs, Varbūt par daudz atļauties.
Un es savādāk nemāku, man ir jādomā par tevi, par mums, Tā vien liekas, ka tas man ir tāds kā pienākums, Tu esi viltīga, jo prasi par daudz ziedot, Un kas mīlā akls top, tas vienmēr visu piedod, Itkā divi ledus kalni, okeāna straumē klīstam, Vel nesatikušies, vēl viens otru nepazīstam, Mums katram enģeļa spārns un tāpēc - paklausies, Lai mēs paceltos, mums nāksies apskauties, Ļausim vējam, lai tas aizvējo mūs kaut kur lēnām, Kur saule spīdēs vēl spožāk, pat caur visām ēnām, Es pēc tevis, elpu kāri velku, Atliek cerēt ka nav un nebūs par vēlu, Nozagi dvēseli, bet ne velna nedod pretī, Man dvēseli skrāpe, bet nekas, drīksti mainīt secību, Ņem sirdi, tā pēc tevis karsta kā liesma, Vai tu dzirdi, skan manas dvēseles mīlas dziesma.