Domātāji domās dzīvo, Vēsturnieki – atmiņās, Brauc pa mūsu zemi brīvo Omnibuss, kas nestājas. Pirmā stāvā neticīgie, Otrā mazliet laimīgie. Buratino pie pieminekļa ziedus kārto, Muļķu laukā aprok kapeikas un raugās Otrā rītā – vai tik nebūs zāle zaļāka Pēc tā, pēc lielā it nekā.
2x Omnibuss, omnibuss Iebrauc manā dārzā kluss, Izbraukā man tomātus, Redīsus un burkānus, Un aizbrauc nezināmā virzienā.
Vientulīgā apātijā Skumji stūrē šoferis, Pat ļoti jautrā kompānijā Izskatās viņš aizmidzis. Kontrolieri ārprātīgie, Pasažieri nolemtie. Arlekino nesmejas, bet rauj tik sīvo, Pat monarhija nav vairs tā, kas kādreiz bija. Rīta vējos nokrīt zemē lapa pēdējā, Nekā un mums vairs nav nekā.
2x Omnibuss, omnibuss Iebrauc manā dārzā kluss, Izbraukā man tomātus, Redīsus un burkānus, Un aizbrauc nezināmā virzienā.
Un aizbrauc nezināmā virzienā, Un aizbrauc nezināmā virzienā.