Man smagi elpot ir, kad deguns mākoņos Sapņus, ilūzijas dzīve ātri salauž Grūtos mirkļos es atgriežos pagalmos Lai smeltos iedvesmu un atkal no tiem izrautos Daudzas problēmas ir jāsāk ārstēt saknē Ieskaties sevī, ja spēj to aptvert Aizejošie gadi sastāv no sīkām kļūdām No tām neizvairīties, lai cik uzmanīgs tu būdams Atbildes uz jautājumiem jāmeklē ir sevī Jāspēj, kas ir hlams un kas ir derīgs Mēs iespundēti šeit kā žurkas labirintā Dienas vienādas un daudziem labi ir tā Pacel rokas, ja vēlies ar mums lidot Pīta bīts ir lidmašīna Mani vārdi – pilots Tiešā reizē uz iedomāto zemi Ja vēlies mainīt pasauli, ieskaties sevī Pāri, pāri tiltiem, te ceļojot Iemūžini dzejoļos šo un Bieži smejos, jo pašam nepatīk tas, ko es sarakstīju Viss pārāk parasts ir, bet nevar pamest, zinu Citādāk mana sirds nejūtas ērti Tavi komentāri nebūs tā vērti. Lai Domās prasītu kādēļ, kādēļ rakstīt sāku Tik un tā no sirds prasmīgi taktī trāpu Tik un tā šito visu lieku kopā un daru Nedomājot par to, ko tu domā par mani Dzīvi rotā man skaņas Es ar’ negaidīšu dienas, naktis domājot Ka neko nemainīšu viens pats. Cilvēki viens otru pārņem un vaig to dikti Vaig to ticību, tikšu tālu, kur taisos tikt. Kāds liek padeni, lec pāri un taisno sit. Pēc tam piecel un paprasi, lai aizdod piķi. Vai ko citu, ja tev tiesām vajag ko citu Tu nemainīsi sevi mainot niku, nē Tu sēdi, es tusēju papisis cerību, cik daudz atbildes tu spēsi atrast sevī,ko Piedz. Tu ieskaties sevī dziļāk, jo tālāk ārpus skaties, Jo mazāk vērts zināt. Tu ieskaties sevī dziļāk, viss kas aiz redzesloka Tik pa kājām pinās. Tu ieskaties sevī dziļāk, tur atbilžu pilns, krāsainas bildes Tu ieskaties sevī dziļāk, tad pelēkās debesis pārvēršas zilās.
Šai vietā nav spēcīgāka materiāla par papīru Un nevienam nepārmet, ja met tos, kas met Dienās atšķiras cilvēki no parazīta Daži viņi atklājas tik tad, kad vērts, bet tas reti 1 no 5 vismaz reizi dzīvē nomirst Un 6, starp citu, vēlmes pēc, tam palīdzēja notikt Vēži kļūst bagāti un tad tos noķer Šodien īstais virziens, bet rīt tur vairs nav droši doties. Būros tā kā zoodārzā nonāk tie, kas mudās Par līdzgaitnieku varēja atrast kādu gudrāku duraku Ja viss sakārtots kā kubiks Rubiks, tad kamdēļ Klubos rubaks šķiltavas iekš kulak Ja nezini, kam prasīt padomu, sāc ar sevi Atbildes nāks pašas kā beigās apskāvieni zemes Te saslēdzies ar to, kas bijis manī sen No paša pirmsākuma bez paslēpēm kā te. Bieži vienādība deguna galā slaistās, Bet dzīve mainīsies un nekad nebūšu hlamā vairs Ja atver logus, tad ienāk svaigāks gaiss Un katrs jaunais variants sevi pierādīs kā labākais. Ar gandarījumu par to, ka ceļu no pamatiem Ar plānu vēl pacelties es pavadu dienu Ar vienu roku klints akmenī karājoties pusceļā Un lai kas notiktu, nepalaist to vaļā Ja zini citu ceļu virsotnē , tad parādi Jo katra diena mēģina nostumt mani malā Vai tik tu necenties būt labāks nekā esi Pat esot te, izsalkumu nepārspēsi Kad aiz laba prāta atsaki naudai, nemāni savu kabatu Jo pliks paldies sāks ar laiku dzelt kā adata. Ja acis reaģē tik tad, kad kaut kas mainās Tu ieskaties sevī, tur jābūt kaut kam vairāk. Piedz.