Starp debesīm un zemi šobrīd esmu es Un man ir po tas ir BMW vai mersedes Un man ir po kur pašlaik braucu es Es esmu viens un sajūta man ir lolines
Mazliet stress un mazliet arī besis rokas trīc Redz kārtējais vīkends jau ir aizvadīts Šeit nauda izmesta vējā,laiks padirsts,galva sāp Litriem kafijas taču nelīdz un man miegs nāk
Šķiet tā tu sevi tikai krāp un šī mūzikā Kūlaks- uzacs,arī tev trāpa Un tev sāp naktīs mēdz dzīvot ārpus likumiem Braucu un domāju par to kā būtu ja būtu
Domāju par to kā būtu ja manis pēkšņi vairs nebūtu Tad es būtu vai uz Marsa vai uz mēness Jo nemeklēju savu sūtību šeit uz zemes Esmu no turienes un joprojām šeit tikai dzīvot mācos es
Joprojām pēc mājām ilgojos es Tu gribi zināt patiesību- aizej paņem to Tā ir tur ārā redz to, redz ko, redz kaklā ķēdes Es brokss mēs šo radām savējiem
Starp debesīm un zemi šobrīd esmu es Un man ir po tas ir BMW vai mersedes Un man ir po kur pašlaik braucu es Es esmu viens un sajūta man ir lolines
No domām nebūšu brīvs kamēr sirdī nav miers Nezinu kādas jūtas cik tālu mani vadīs Verot acis platāk vaļā, skatos krietni tālāk Vairs negribas man stāstīt un gruzīt citus apkārt
Es dzīvoju savu dzīvi, nečakarējot prātu Ja nezinu ko vēlos, tad padomāju vēlreiz Tā minūte pēc minūtes es nejūtu šīs stundas Stunda pēc stundas tā paiet manas dienas
Dienas kad viens vienā vientulībā bijis Vērojis kā vējš pār koku galiem pārskrien Es atmiņās pārslīdu bildes simtiem pāršķirstu Aizdomājos bieži par to kas duras acīs
Tur redzu savas kļūdas kuras nevar labot Saprotu kam veltīgi par velti sevi veltīju Bet kļūda mana kur mēdzu pieķerties par ātru Kļūda mana tur es ticēju ko viņa saka
Starp debesīm un zemi šobrīd esmu es Un man ir po tas ir BMW vai mersedes Un man ir po kur pašlaik braucu es Es esmu viens un sajūta man ir lolines
Vakardienas kadri, ainas, dialogi sāk uzdzīt morāli Gribās pārmaiņas totāli, tas neļauj aizvērt acis Pazīstams auto placis, kur sargs sasarcis es slīdu tam garām lēnām, pa vecām shēmām
Līdzi tramvajiem, pieturām, atturos no liekām sarunām
Starp debesīm un zemi pelēkā krāsā ietīti rīti Tur dinamiski gājēji, novelk paralēles starp tevi un mani Tracina dzīvošana stereotipos, kā sērijveida dzīvokļos Kādi stāvi un dzīve iet savu gaitu ar mums vai bez mums uz neatgriešanos
Tajos brīžos gribu pakavēties STOP Kāda velna pēc svētdienas rītā Uz Brīvības sāk sastrēgums veidoties Katram ik pa brīdim gadās peļķē iesēsties