Tai logā, kur bij’ gaisma tava, Tur cita uguns tagad spīd, Pa lapai iemet rudens kļava Tai logā, kur bij’ gaisma tava, Tai logā, Un citas ēnas tajā slīd.
Vai vējā, kas ap tevi vijās, Vēl kādreiz smaidot cita ies? Tas kaut kur satrūks smalkās dzijās, Tai vējā, kas ap tevi vijās, Tai vējā Vairs it neviena nevīsies.
Tā Saule, kas pār tevi ausa, Vai viņa citai mirdzēt spēs? Tā iztvaikos no debess kausa, Tā Saule, kas pār tevi ausa, Tā Saule Vairs citās acīs nemirdzēs.
Vai vārdus, ko tev esmu teicis, Es kādreiz spēšu citai dot? Es varbūt citu būtu sveicis, Bet vārdus, ko tev esmu teicis, Bet vārdus Neviena cita nesaprot.
Jo visu, kam šais vārdos jābūt, Tu esi paņēmusi jau, Un atpakaļ vairs nevar dabūt, Un citu vārdu Citu vārdu Man nav.