Kā teica pasaules bagātākais cilvēks: “Es laikam esmu kādam tur, augšā, iepaticies”
Tas bija skaists sapnis, bet tagad jāiet gulēt
Es pamostos, un Viņa mostas man blakus Uzvelku džointu, Viņa – jostu un auskarus Maijs. Aiz loga laiks tāds vasarīgs. Cenšos kādu sazvanīt Pa TV rāda amatvīru un viņš man stāsta aplamības Jo viss, kas man ir vajadzīgs, bez svešas varas manī mīt Un par to jūtos gandarīts. Es Uztītu vēl un būtu stounā kā Duglass Bet svinēt nav laika – priekšā lielākas uzvaras Istabā vēss, bet Viņa ienāk un uzsmaida Bezrūpīgs rīts, bet, zini, miers mani uztrauc Paranoja dzenā aplī kuro gadu jau? Kaudze apšaubāmu paziņu, maz labu draugu Uzticību nenopirksi – to zin’ mani ļaudis Nodevību neaizmirstu. Pofig, viss ir jauki
Dienas bez stresa. Liekas, Es esmu Harmonijā. Nemainīšu mieru pret besi Elpoju pilsētu un jūtos kolosāli Kolosāli. K-K-K-Kolosāli
Dienas bez stresa. Liekas, Es esmu Harmonijā. Nemainīšu mieru pret besi Elpoju pilsētu un jūtos kolosāli Kolosāli. K-K-K-Kolosāli
Es Viņu mīlu, un Viņa mani mīl. Tātad Uz visu dzīvi mums tagad viss būs pizdata Uzticams par spīti tam, ka dāmas līp klāt man Viņa saldi iemieg, bet pa Teiku klīst prāts mans – “Tu atkal savu dzeju raksti?” Mūzu gaida vājie. Es pie Viņas eju pats Divdesmit seši – no tiem Teikā klīstu sešus gadus Mazāk guļu, vairāk muļu. Bīts ir sekundants Nakts ir tieši vienu dienu par īsu Kad mīli, tad viss liekas pa īstam Sastindzis laiks, un Teika snauž Apzinos laimi. Tai beigu nav. Punkts Mīlestība nenomirs. Tā ir viena un mūžīga Un tāda ir būtība
Dienas bez stresa. Liekas, Es esmu Harmonijā. Nemainīšu mieru pret besi Elpoju pilsētu un jūtos kolosāli Kolosāli. K-K-K-Kolosāli
Dienas bez stresa. Liekas, Es esmu Harmonijā. Nemainīšu mieru pret besi Elpoju pilsētu un jūtos kolosāli Kolosāli. K-K-K-Kolosāli
Atvadu vārdi neko nemaksā Bez Tevis īsti nekas nepastāv Tā ir kā puse no cilvēka – puse no sirds Es gribēju, lai dzirdi
Atvadu vārdi neko nemaksā Bez Tevis īsti nekas nepastāv Tā ir kā puse no cilvēka – puse no sirds Es gribēju, lai dzirdi