Naktī vismelnākā dzimāt Jūs, ielu un rensteļu zeņķi Un tomēr jūs esat lieli Jo Jūs pirmie gājāt gaismas svīdumā vājā Kaujā pie Plakaniem, kaujā pie Veisiem No nameļiem sīkiem un greiziem Pretim smaidošai Misai un Iecavai Ar vienu domu - Aizsargāt ceļu uz Rīgu.
Kauja pie Plakaniem, Kauja pie Veisiem Pirmā, mirdzošā, veiksmā. Dzirdiet, kā kauju gājējai pirmajai rotai Un viņas vadonim Briedim Soļi, no purvājiem kāpdamies, mūžībā iedim…
" Ei, puikas, kur gribat Jūs līst tā, mēs zinām tās vietas, stāviet, tur purvs priekšā un nāve!" Bet Jūs tikai uzsitāt knipu un teicāt: " Ei, cāļi, ne vīri" - un pāri purvam tai naktī Jūs līdāt bez rimas, jo Jūsu ienaids un sīkstums pārvērta vizošā grīdā purvu dūņaino rāvu.
Bet tagad es saku, lai kur es stāvu, No Ķekavas , Juglas un Tīreļa es jūtu Ieplūstam sevī dīvainu strāvu, Kas like manai sirdij un muskuļiem augšup tiekties Un es kliedzu:" Pieminiet Misu un Iecavu, Pieminiet savus pulkus, visus astoņus!"
Kauja pie Plakaniem, kauja pie Veisiem Tā pārvērta strēlnieku asinis teiksmā; Kauja pie Plakaniem, Kauja pie Veisiem Pirmā, mirdzošā un veiksmā!