Piesēdies, Vēja māte Sausas egles galiņā Kamēr mani bāleliņi Pāri ies jūriņai
Minat, brāļi, zobentiņus Šai zemē stāvēdami Tā mīsim naideniekus Citā jūras maliņā!
No Dzintares, Vārtājas pilskalniem 600 kuršu ir nākuši jūras krastā Mirdz cirvji un zobeni, kara karogi pland 20 kuģu garajos mastos Ilgs pagājis laiks kad tie pēdējo reizi siru gaitās gājuši ...
Līdz ceļiem ūdenī iebridis stāv sirmais krīvs Pret debesīm upura asīnīm slacīto cirvi pacēlis Viņš varenā Pērkona vārdu skaļi sauc Un lūdz lai sūta tas laimi šajā gaitā
Skanot ragiem un taurēm, vīri grūž kuģus jūrā Vecs karotājs aizsāk seno kara dziesmu:
"Mēs esam kurši - vīri no Dzintara zemes Jūras tāles mūs sauc! Kā naidnieki kāpj mūsu krastos Tiem atriebt mēs braucam Un uz ilgiem laikiem lai mūsu smagās vāles tie atmin Un lūdz savu dievu - Ak kungs, pasargi mūs no kuršiem!"