Kā melna čūska pie mums līda kristietība Pilna ar indi, tā gadsimtiem asinis zīda
Romā saveidota Muļķiem ticība dota Un dieva vietnieks uz zemes Kas nu tik rīkos un lems
Bet aiz skaistiem vārdiem, Zelta rāmjiem ar mocekļu tēliem Mirkst asinīs rokas, un mute pilna ar meliem
Tik daudz bij pūliņu pielikts, bet maz izdarīts Jo bija mums sīkstums, lepnums un spīts Un vēl arvien tautas dziesmas te dzied Par mīļo Laimu, kas pār pagalmu iet
Cik svētvietu nopostīts Ozolu nocirsts, akmeņu saskaldīts Bet Pērkoņtēvs vēl arvien debesīs rūc Un saulgriežu naktīs Jāņu ugunis kurs
Mūsu sīkstums, lepnums un spīts
Un kā senāk sirma māmuļa rakstu rakstiem jostas auž Ir tautas spēks tais senču zīmēs, par mūsu dieviem tās pauž
Bet čūska lokās un šņāc, neparko negrib tā mirt Vēl tai dzīvību pietiek, kamēr muļķi uz pasaules ir