Kādu laiku Kurbads dzīvo mierā. Bet čūska ragana nevar rimties, neatmaksājusi Kurbadam. Viņa sakūda deviņus valdniekus no deviņām valstīm, lai tie nāk Kurbadam virsū ar karu. Ved viņus milzis nepārvarams - raganas dēls, saukts par Melno Jātnieku...
Lai jau lai jau, gan jau drīz Smaids no lūpām izdzisīs Par visu tiks tev atdarīts Asinīs kad ausīs rīts Kārni vilki maitu rīs Zem dzelžu soļiem zeme trīc
Laužu kaulus es kā skalus Zemē saminu naidniekus savus Dzimis nav vēl kas stātos Pretim man – gana plāni tam klātos
Paliek aiz manis asiņu pēdas Visur sēju es postu un bēdas Visam dzīvam esmu lāsts Karš, mēris, bads – tas ir mans vārds
Četras mātes dzemdēja mani Melnā sumpurņa alā - Skaudība, Mantkārība Iekāre, Alkatība
Tūkstošs ausu mani klausa Akli seko katram vārdam Jūs jau paši mani saucat Paši man šurp ceļu rādāt Jā, Saimniek, jā Saimniek – mani klausa Jā, Saimniek, jā Saimniek – paši saucāt!