Arvien skaudrāk ziemeļu vēji pūš Melnus vētras mākoņus pamalē grūž Nekas vairs nebūs kā bijis Laiks ir visu pārmainījis
Nekas nebūs vairs kā kādreiz bijis Laiks ir it visu pārmainījis
Laika dzīlēs pazudīs varoņa vārds Pārmainīts taps arī pats stāsts Tie, kas krita aizmirsti tiks Uz viņu kauliem jauna zāle dīgs
Bet vēl nav gals, Vēl kauja dārd Tur Kurbads stāv Un nikni cērt
Viņš sauli apturēs debesīs Pret straumi upi pagriezīs
Neņem to lāsti, ne ļaunas likstas Nespēj tam burvības darīt ko sliktu Droši viņš visam cauri ir gājis Nu melnais jātnieks pretim tam stājas
Kurbads zobenu ceļ Milža galvu pušu šķeļ No zirga melnais jātnieks krīt Nu tas vienreiz ir padarīts
Jau naidnieks bēg Tam zeme deg Aust pamalē rīts Zelta stariem vīts Melnie mākoņi klīst Ir atkal zilas debesis
Bet ļauna acs, tā neguļ, tā visu redz Kur plecā cirsta dziļa vāts Vel čūska savu indi spļauj Pirms varonis viņu kauj
Paceļ Kurbads kreiso roku un nospiež čūsku raganu Paceļ labo un pāršķeļ milzim galvu Un tikai tad no nāvīgās žults nonāvēts Krīt uz sava zobena un mirst…