Trīs dienas gāju caur dziļu mežu Caur dziļu mežu, caur mežu svētu Ceturtā dienā uzgāju vienu Dievāju sētu, nekad neredzētu Tek upe strauja garām tai sētai Sidraba viļņus tā upe mētā
Simtgadu ozols aug upes malā Uzkāru zobenu zeltzaru galā Zeltītie zari līdz debesīm sniedzas Visgarām baltiem mākoņiem liecas Pats pa tiem zariem augšup es kāpu, Caur zvaigžņu laukiem nu debesīs trāpu
Es redzēju debesīs vienu augstu kalnu Tā kalna galā stāvēja smēde Tā tik bij viena varena smēde Zaļvara durvīm, sidraba ķēdēm
Debesu smēdē kalējs kala, dzirksteles šķīda Nokal, kalēj, mums sauli Sauli, ko redzēt pie debesīm spīdam
Milzu āmurs kalējam rokās Dzelzs zem tā āmura kā čūska lokās Melns pūķis ogles dzēsa Pār visu pasauli zibeņi lēca