Pēc ilgāka laika Kurbads beidzot pārrodas mājās. Mājinieki lūdz, lai viņš pastāsta, kur bijis un ko paveicis. Kurbads pastāsta, kā nokāpis Pazemē, kā atpestījis no velniem ķēniņmeitu, kuru ķēniņš nu atdevis viņam par sievu. Par to, kā ragana čūska pārkodusi virvi pēc tam, kad viņš uzvilcis meitu virszemē, un ko viņam nācās piedzīvot, lai pašam izkļūtu laukā no Pazemes...
Teic Kurbad, kur gan biji Tālās zemēs ko ieraudzīji? Sen par tevīm dziesmas dzied Kā ar sumpurņiem, velniem esi cīnījies
Biju pazemē es Vai kāds noticēs? Trīs velnus sacirtu Pārvedu ķēniņmeitu!
Teic Kurbad, pastāsti Kā melnā pazemē tu nokāpi Vai tad tev tur viegli gāja Kā gan tiki tu atpakaļ mājās?
Gāja grūti gan Bet stipri vārdi bij' man! * Tie līdzēja, pasargāja Pati Laima ceļu līdzināja!
Ragana Čūska virvi pušu koda Atpakaļ kritu Nācās meklēt, iet man ceļu uz virszemi citu
Sumpurni - mošķi Pievarēju Aklajam redzi Atgūt palīdzēju Ērgļa bērnus No krusas glābu Atmaksāja Godam atmaksāja tas par darbu man tādu
Izveda ērglis virszemē mani Pārnācu mājās Tā man gāja, tā man pazemē klājās
* Stiprie vārdi: Es piedzimu dzelža bērns No tērauda māmuliņas Es apģērbu dzelža svārkus Tēraudiņa kažociņu
Sita mani, dūra mani Kā ozola bluķeniņu Neiesita, neiedūra Kā tērauda gabalā