Plēšas elš, lakta dimd Varoņzobenam drīz še būs dzimt!
Pats pirmais es biju, kurš savaldīja Pakļāvu gribai savai Uguns garu iedzinu ēzē Cilvēkiem iemācīju Ieročus kalt, veseri vēzēt Plēšas pūst, metālu slīpēt un dzesēt
Ei, nokal, kalēj, man zobenu tādu Kuru ne katrs viss pacelt spētu
Plēšas elš, lakta dimd Varoņzobenam drīz še būs dzimt!
Trīs birkavi smagumā Vai būs pašā labumā? Nav vēl gana Smagākam Jābūt manam zobenam
Nokal, kalēj, man zobenu tādu Kuru ne katrs varonis pacelt spētu
Uguns un dzelzs, kas viņu cels? Ķēves dēls! Kā viņu sauks? Velnukāvējs - tā viņu sauks!
Smēde dārd, ēze rūc, dienu un nakti plēšas pūš Veseris zveļ, lakta dimd Varoņzobenam drīz še būs dzimt!
Trīs birkavi vēl kal klāt Vai varēsi pacilāt? Nu būs pašā labumā Vajadzīgā smagumā
Nokalu, Kurbad, es tev zobenu tādu Kuru tu pats viens tikai pacelt spētu!