Uz Tērveti ziņnesis steidz - Viņš Viestardam ļaunu ziņu teic: Tur Mežotnes pilskalnā mūki un krustneši sēž Pie ticības savas tie zemgaļus vērš!
Tver zobenu Viestards, deg niknumā sirds tam: "Ja reiz ciemiņi klātu, tie jāsaņem godam!
No visas Zemgales lai vīri šurp nāk Un cirvjus un zobenus līdzi lai nes! Mēs apsolam dieviem, ja tie laimi mums dos Tās galvas, ko cirtīsim pie Mežotnes!"
Jau pamalē Pērkons dusmīgi rūc: Tu, svešiniek, labāk no Zemgales mūc!
Un rīta agrumā pie Mežotnes zemgaļu karapulks ieradās Tur visu dienu ar krustnešiem viņi cīnījās Tomēr nav laimes Viestardam šodien - Jau viņa māsasdēls laukā guļ beigts...
Bet tikām pa Lielupi kuģos Šurp kristīgiem palīgi brauc Kad to dabūja zemgaļi zināt Pilni niknuma tos sagaidīt trauc Un upes seklākā vietā Tie tūdaļ kuģiem virsū krita Un visus , kas tur iekšā bija Bez žēlastības zemē cirta
To redzot mūki, kas vēl Mežotnes pilskalnā slēpās Steidz bailēs savu dievu lūgt Un līdz ar krēslas pēdējo stundu Tie visi prom no Zemgales mūk
Kauc vilki tiem pakaļ Un melna pār mežiem noguļas nakts - Tā zemgaļi saņem tos Kas nāk šurp neaicināts