Stūrī Zēvele - Pilns smaržu un pilns žūžu | Текст песни

• Тексты песен
• Stūrī Zēvele
• Pilns smaržu un pilns žūžu

Nekā es dzīvē neredzēju,
es sevi aizmirst nevarēju.

Sev vaicāju – vai sapnī biju?
Sevi attinu kā dziju.
Vējš mani pacēla kā skaidu
tālos klajumos.

Bet tagad pilns ar alku spēju
es dzirdu pat, kā jumti kūst,
kā pakši silto rīta vēju
uz mežaraga māca pūst.

Grib ceļu manas kājas kā suni
sev pa priekšu laist.
Tā kā sārta un mirdzoša izkapts
karsta elpa kaist.
Arvienu tālāk gāju laukā,
es grāvjos izplūdu kā traukā,
es ieslīdēju katrā augā,
es biju katrā kukainī.

Tas viss tik tuvu, tik tuvu izrādās man.

Stūrī Zēvele еще тексты