Es stāstīšu stāstu Par pārīti Kas sadevušies rokās Deju plaču vidū It kā agonijā lokās Tā ir pirmā izraušanās Tā ir pirmā eiforija Par mīlas zombijiem Tos rozā brilles padarīja. Tie lēni stampā grīdu Pie ātra ritma dziesmas To vārdi izkusuši Bet acīs kvēlo liesmas Dzirkstele pret dzirksteli Uzšķiļ ugunsgrēku Un neapturēt vairs Šo pirmatnējo spēku
Viņi dejoja vienu vasaru Viņi raudāja rūgtas asaras Tad kad smējās tie smējās kopā Vienmēr staigāja sadevušies rokām
Viņi dejoja vienu vasaru Viņi raudāja rūgtas asaras Tad kad smējās tie smējās kopā Vienmēr staigāja sadevušies opā!
Viņu mīla bija ciets kā granīts Pēc kāda laika Puisis ar citu bija manīts Dejojam to pašu dziesmu Tai pašā vasarā Ausīs viņai čukstot Tās pašas pasakas Bet lai izprastu šo stāstu Ir jāzin 2 patiesības Arī meitene Jau sen Valkā cita vīra čības Bet vai mēs varam pārmest Vai mēs varam nosodīt Ar laiku taču visas Rozā brilles krīt
Viņi dejoja vienu vasaru Viņi raudāja rūgtas asaras Tad kad smējās tie smējās kopā Vienmēr staigāja sadevušies rokām
Viņi dejoja vienu vasaru Viņi raudāja rūgtas asaras Tad kad smējās tie smējās kopā Vienmēr staigāja sadevušies opā!